Koledžas Latvijā

Skolu beidzēji pašlaik pēta mācību iestāžu katalogus, apmeklē universitāšu un koledžu mājas lapas, iztaujā pazīstamus studentus. Un izvēle ir izdarīta – par mācību iestādi atsauksmes ir labas, studiju programma interesanta, bet pēc diviem trim gadiem var izrādīties, ka iegūtais diploms Latvijā faktiski nav leģitīms.
Tik daudz laika un spēku būs iztērēts velti un tikai tāpēc, ka savulaik abiturients nepainteresējās, vai augstskola kopumā un tās programmas atsevišķi ir ieguvušas valsts atzinumu.

Konkrēti jautājumi
Par ko jājautā uzņemšanas komisijai pirmkārt? Protams, par licenci un akreditāciju. Visām Latvijas universitātēm un koledžām jābūt licencei, tāpat licencei jābūt arī visām ārzemju augstskolām un to filiālēm, ja tās veic pasniegšanas darbību mūsu republikā. Iestāšanās augstskolā, kurai nav tiesību uz legālu darbību, radīs ne tikai veltu naudas un laika šķiešanu, bet arī to nepatīkamo faktu, ka jūs iegūsiet diplomu, kas Latvijā nav atzīts. Bez tam pagrīdes universitātes un koledžas nesaista nekādas saistības – tās var slēgt jebkurā momentā. Mācību maksu jums neatgriezīs, tāpat neviena cita augstskola jūsu izglītības programmu neapbeigs. Tikai licencētām augstskolām ir savstarpējas vienošanās šajā sakarībā.
Neatkarīgi no pašām Latvijas augstskolām un koledžām, licencei ir jābūt arī visām to mācību programmām. Tas ir nepieciešams programmas darbības uzsākšanai. Bez tam programmām ir nepieciešama akreditācija, kas garantē kvalitāti. Ja programma ir jauna, tā var būt akreditēta gadu pēc tās parādīšanās izglītības pakalpojumu tirgū. Universitātes vai koledžas akreditācija – tas ir nopietns pārbaudījums, tās darbības termiņš – 2 gadi vai 6 gadi. Tikai tās valsts augstskolu programmas, kuras darbojās līdz 2000. gada 24. decembrim, ir ieguvušas beztermiņa akreditāciju.
Ja kaut kāda mācību programma vairākkārt ir ieguvusi akreditāciju uz īsu termiņu – tas var liecināt, ka ārzemju eksperti ne pārāk augsti vērtē piedāvāto kursu. Par to būtu jāpadomā.
Pilnu informāciju par visu augstskolu un koledžu licencēm un akreditāciju var atrast Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājas lapā internetā www.aiknc.lv. Tomēr diemžēl pēdējā laikā šī mājas lapa darbojas ļoti slikti. Tāpat kā Izglītības ministrijas mājas lapa, kurā atrodamas ziņas par Latvijas augstākajām mācību iestādēm. Vieglāk nepieciešamo informāciju iegūt katras augstskolas mājas lapā atsevišķi.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Kad tika uzsākta visu augstskolas programmu sadalīšana bakalaura/maģistra un profesionālajās programmās, tad princips bija tāds: bakalauri un maģistri gatavojas zinātniskajai darbībai, bet profesionālajās programmās augstskolās un koledžās tiks sagatavoti speciālisti – praktiķi republikas „tautsaimniecībai”.
Dažās augstskolās, piemēram, RTU, notiek zināms sajaukums – tā pirmais profesionālās izglītības līmenis tiek pielīdzināts bakalaura līmenim, bet otrais – maģistra.
Tomēr klasiskajā izpratnē pirmo profesionālo līmeni students iegūst pēc 2 – 3 apmācības gadiem (nepilna augstākā izglītība), otro līmeni – vēl pēc 2 gadiem (pabeigta augstākā izglītība).
Tātad, bakalaura un pilnu profesionālo izglītību var iegūt, kā likums, četru – dažreiz 3,5 gadu laikā, bet nekādā gadījumā divu gadu laikā, kā tagad tas tiek apgalvots reklāmā, kura daudzkārt tiek raidīta TV un radio. Divus vai trīs gadus ilga apmācība koledžā dod vienīgi pirmo augstākās izglītības pakāpi un absolventi var strādāt, piemēram, par juristu vai ekonomistu palīgiem, bet nekādā ziņā par pilntiesīgiem juristiem vai ekonomistiem.
Akadēmiskajā maģistratūrā jāstudē 1 – 2 gadi, profesionālajā maģistratūrā – 1 gads. Izņēmums ir medicīnas programmas – tur studiju laiks ir daudz ilgāks. Absolventiem – maģistriem, kuri nolēmuši studēt doktorantūrā, jāmācās vēl 3 – 4 gadi.

Kāpēc tas jāzina?

Pagājušajā gadā Augstākā ekonomikas skola „Rimpak Livonija” zaudēja licenci agrāk, nekā visi studenti paspēja iegūt diplomu. Tāpat daudz problēmu bija arī studentiem – juristiem, kuri savu izglītību ieguva Augstākajā sociālo tehnoloģiju skolā, kad juridiskajai programmai beidzās akreditācijas termiņš.
Tikai augstskola ar licencētām un akreditētām programmām sniedz studentam iespēju iegūt bankas aizdevumu mācību apmaksai un beigu beigās iegūt diplomu ar LR ģerboni, kas atzīts kā Latvijā, tā arī citās valstīs, ar kurām mūsu republikai noslēgti sadarbības līgumi. Piemēram, daudzās specialitātēs Latvijas diplomi tiek atzīti Krievijā. Bet Lielbritānijā vispār netiek izskatīti diplomi, ja uz tiem nav valsts ģerboņa.

Vācijas universitātes atrodas trešajā vietā pēc popularitātes ārzemju studentu vidū. Tomēr būtisko izglītības sistēmu atšķirību dēļ ne visu valstu skolu absolventi uzreiz var iestāties Vācijas augstskolā. Piemēram, agrāk skolēni Krievijā mācījās par trim gadiem mazāk nekā ģimnāzisti Vācijā. Tagad Krievijas skolas ir pārgājušas uz 11 gadīgo pilno vidējo izglītību, bet Vācijā, tieši pretēji, tiek ieviesta 12 gadus ilga apmācība skolā. Tomēr kompensēt iztrūkstošos mācību gadus, lai iestātos Vācijas augstskolā, Krievijas skolēni var uz pirmsaugstskolas sagatavošanas koledžas (Studienkolleg) apmeklēšanas rēķina.

Lasīt tālāk

Anglijas koledžas – pasaulē vecākās izglītības iestādes, gadsimtiem vecas tradīcijas, gadsimtiem slīpēta izglītības sistēma un labākās akadēmiskās zināšanas.

Anglijas koledža – dzīvošana multikulturālā vidē, patstāvīgums un uzskatu neatkarība, fiziskās un garīgās attīstības iespējas.

Anglijas koledža – tiekšanās uz to vai citu priekšmetu noteikšana, potenciāla atklāšana, talanta attīstība un draudzības saites, kas paliek uz visu mūžu.

Anglijas koledža – labākās Eiropas izglītības tradīcijas, sagatavošanās iestājai universitātē, nepārtraukta valodu prakse un pilna iegrimšana valodu vidē.

Lasīt tālāk

Koledžas piedāvā profesionāli orientētas augstākās izglītības programmas. Tai laikā, kad citās valstīs līdzīgas programmas var piedāvāt universitātes. Dānijā tā ir specializēto koledžu privilēģija. Ļoti bieži tādi institūti ir iesaistīti teorētiskajā un praktiskajā darbā, daudzi no tiem piedalās starptautiskajā sadarbībā.

Lasīt tālāk