Koledžas Latvijā

Latvijas Biznesa koledža – tā ir vieta, kur pasniedzējs un students sadarbojas visu studiju posmu jau kopš pirmās lekcijas un tikšanās ar kursa biedriem. Jūs jautāsiet – „Kāda veidā?”, atbilde ir ļoti vienkārša – mums ir svarīgi parādīt un pierādīt Jūsu topošajiem darba devējiem un kolēģiem vai arī Jūsu topošajiem darbiniekiem, ka LBK ir īstā vieta, kur iegūt augstāko izglītību visīsākajā laika periodā, tāpēc attiecības starp studentiem un pasniedzējiem droši saucam par savstarpējo sadarbošanos: Jums pasniegs kvalificēti un zinoši pasniedzēji, kas mīl un pārzina savu amatu, sniedzot Jums visnepieciešamākās zināšanas un praktiskās iemaņas, pastāstot pat par vissīkākajām niansēm, ar kurām nāksies saskarties. Studenta loma šajā sadarbošanās procesā ir ļoti nozīmīga, vai arī vēl svarīgāka – ir jāmāk pielāgoties visām grūtībām studiju laikā, cītīgi studējot, pildot visus norādījumus, tādējādi konkurējot ar citiem studentiem un pierādot pasniedzējiem, ka pūles nav bijušas veltīgas un ir sasniegts maksimālākais rezultāts – iegūtas vērtīgas zināšanas un prasmes, kas liecinās par Latvijas Biznesa koledžas izglītības kvalitāti un radīs lepnumu, ka Jūsu izvēle nebija kļūdaina, kad izvēlējāties mūs par ceļvedi ceļā uz nopietno dzīvi.

Atalgojums par šo sadarbošanos ir ļoti nozīmīgs – tā ir gandarības sajūta no abām pusēm par paveikto darbu un lepnums no trešās – Jūsu topošajiem darba vadītājiem, biznesa partneriem, kolēģiem vai arī Jūsu padotajiem.

Mēs nevēlamies tērēt veltīgi laiku, vilcinoties ar speciālistu papildināšanu Latvijas darba tirgū, tādēļ piedāvājam studentiem iegūt 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību 2 – 2, 5. gadu laikā. Kādēļ tik īss laiks? Laiks patiešām ir ļoti īss un paskries nemanoti, taču viegli nebūs, jo ir cītīgi jāstudē un jāapgūst visas darbam nepieciešamās zināšanas. Tur arī ir pats āķis – mēs mudinām studentus nekavēt savu laiku, lai iegūtu akadēmiskos un zinātniskos grādus. Pēc Jūsu pašu vēlēšanās, pēc koledžas absolvēšanas Jūs varēsiet iestāties jebkurā citā Latvijas augstskolā uz 3. kursu vai arī iegūt bakalaura grādu viena gada laikā kādā no Lielbritānijas universitātēm  - University of Salford, University of Huddersfield, University of Central Lancashire, University of Derby.

Lasīt tālāk

Get the Flash Player to see this content.

Pēc vidusskolas absolvēšanas katram no mums pienāk brīdis, kad jāizvēlās , kur turpināt mācīties. Tas ir svarīgs lēmums, jo tas vairāk vai mazāk ietekmē mūsu turpmāko dzīvi. Ir vairākas iespējas, kur un kā iegūt augstāko izglītību.

Latvijā ir iespējam apgūt  visdažādākās profesijas, sākota ar pamatspecialitātēm, beidzot ar ļoti šauri orientētiem speciālistiem. Latvijas profesiju klasifikatorā ir ietvertas vairāk par 4000 profesijām, no kurām Latvijā var apgūt lielāko daļu. Latvijā ir izveidojušās labas tradīcijas dažās nozarēs, kurās apmācītie speciālisti ļoti augstu kotējas arī ārpus Latvijas robežām, tā, piemēram, Latvijā sagatavo spēcīgus speciālistus gan militārajā, gan medicīnas nozarēs. Latvijā ir 6 univresitātes tipu augtskolas, 2 valsts tipa augstskolas, 13 neuniversitātes tipa augstskolas, 14 Juridisko personu dibinātās neuniversitātes tipa augstskolas.

Latvijas vecākā universitāte ir Latvijas Universitāte, kas dibināta 1919. gada 28. septembrī. Daugavpils Universitāte ir otra lielākā universitāte Latvijā. Latvijā ir viens no pasaulē lielākajiem rādītājiem studējošo skaitā uz 10 000 iedzīvotājiem, un tas sasiedz 552 studējošos.

Augstskolas iedalās universitātes tipa un neuniversitātes tipa augstskolās. Universitātes tipa augstskolas ir tās, kurās izglītība orientēta uz zinātnisko un pētniecības darbu zinātņu nozarēs, tādēļ tās īsteno akadēmiskās izglītības programmas un ar tām saistītas profesionālās programmas. Neuniversitātes tipa augstskolas ir tās, kurās studijas orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvei. Šādās augstskolās tiek veikti pētījumi atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības vai mākslas jomās.

Koledžā iespējams apgūt tikai 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas, kamēr augstskolā bez iepriekšminētajām iespējams apgūt arī 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas vai akadēmiskās augstākās izglītības programmas. Tā kā koledžas piedāvā tikai 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību, studiju ilgums parasti ir divi, reizēm trīs gadi, savukārt augstskolas akadēmiskajām programmām tas ir trīs līdz četri gadi. Ja ir vēlme apgūt arī otrā līmeņa augstāko izglītību, jārēķinās ar vēl diviem mācību gadiem.

Augstskola un koledža atšķiras ar studiju saturu. Koledžas ir tendētas uz profesionālo zināšanu ieguvi, nevis zinātniskiem pētījumiem. Koledžas tipa izglītību cenšas iegūt tie, kuri vairāk orientēti uz praktisko darbību un pēc iespējas ātrāk vēlas uzsākt darba gaitas. Ja students grib padziļināt savas profesionālās zināšanas, viņš var apgūt 2. līmeņa profesionālo izglītību augstskolā. Augstskolā students var apgūt arī akadēmiskās zināšanas, pēc kuru apguves viņš iegūst 5. līmeņa augstāko izglītību un var iesaistīties darba tirgū vai turpināt zinātniskas ievirzes darbību, studējot doktorantūrā. Doktorantūrā var studēt arī pēc 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanas.

Ikvienam pamatskolas vai vidusskolas absolventam ir aktuāls jautājums, ko darīt tālāk. Daži par to sāk domāt laicīgi, bet daži to atliek uz pēdējo brīdi. Bet kura tad īsti skaitās tā labākā augstskola Latvijā vai pat Eiropā? Ikviens vēlas nonākt labā vietā un vēlāk nenožēlot savu izvēli.

Izvērtējot statistikas datus par 2010. gadu var nonākt pie secinājuma, ka augstskola, kas Eiropā ir pirmajā vietā, pasaules mērogā ieņem tikai 22. vietu. Tātad kaut kur aiz Eiropas robežām ir vēl labākas un elitārākas skolas. Taču pārliecinošu pirmo vietu iegūst neviena cita kā Kembridžas augstskola (University of Cambridge), kura atrodas Lielbritānijā. Pagājušogad tai apritēja 800. pastāvēšanas gads. Šī skola ir pārliecinošs līderis attiecībā pret pārējām Eiropas augstskolām. Tā sevī ietver 31 koledžu un 150 fakultātes, kā arī citas izglītību veicinošas institūcijas.

Kā nākošais sarakstā tiek pārstāvēts Šveices Federālais Tehnoloģiju Institūts Cīrihē (Swiss Federal Institute of Technology ETH Zürich). Tajā tiek pārstāvētas vairāk kā 40 bakalaura un maģistra studiju programmas dažādās zinātnēs.

Visvairāk pārstāvētā valsts augstskolu topa augšgalā ir Lielbritānija, jo Šveices Institūtam seko Oksfordas un Edinburgas augstskolas (University of Oxford and University of Edinburgh). Oksfordas Universitāte jau izsenis ir konkurējusi ar Kembridžas Universitāti, jo pirms vairākiem simtiem gadu daļa skolotāju pameta Oksfordu, lai dibinātu jaunu Universitāti – Kembridžas Universitāti. Oksfordas Ķīmijas fakultāte ir lielākā rietumu pasaulē. Edinburgas Universitāte sevī ietver 3 koledžas, kas ir aptuveni 22 mācību iestādes: mākslas, ekonomikas, bioloģijas zinātņu uc. skolas.

Ir patīkami apzināties, ka nav jābrauc uz Rietumeiropu, lai iegūtu augsta līmeņa izglītību. Tepat Somijā atrodas Helsinku Universitāte (University of Helsinki). Tā ir vecākā un lielākā Somijas universitāte ar 11 fakultātēm, kurās pasniedz viņuprāt visas svarīgākās studiju programmas izņemot biznesa vadību, mākslu un tehnoloģijas.

Vēl kāda īpaša augstskola ir Londonas Koledžu Universitāte (University College London). Tā ir pirmā augstskola, kurā pirms 80 gadiem netika šķiroti studēt gribētāji pēc reliģiskās piederības, sociālā statusa vai rases. Tika pieņemtas gan sievietes, gan vīrieši. Šeit var iegūt izglītību visdažādākajās studiju programmās.

Kā pēdējo no topa augšgala pieminēšu Vīnes Universitāti (Universität Wien). Tā ir lielākā universitāte Centrālajā Eiropā, kā arī tā bija pirmā universitāte, kurā programmas tiek pasniegtas vācu valodā. Šeit var apgūt kādu no 179 studiju programmām vienā no 18 fakultātēm.

Bet mūs taču interesē arī Latvijas augstskolu reitings uz Eiropas augstskolu fona. Labāko Eiropas augstskolu top 500 Latvijas Universitāte ieņem godpilno 416. vietu, bet uz pasaules augstskolu fona – tikai 1004. vietu. Šajā jomā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši mūs ir apsteiguši. Viļņas Universitāte (University of Vilnius), Kauņas Tehnoloģiju Universitāte (Kaunas University of Tehnologies), Tallinas Tehnoloģiju Universitāte (Tallin Technological University) un Tartu Universitāte (Tartu University) ir novērtētas daudz augstāk un ierindojas attiecīgi daudz augstākās vietās.

Var secināt, ka Eiropā ir daudz labu un pretimnākošu augstskolu, kuras piedāvā dažnedažādas studiju programmas gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora grāda ieguvei. Izvēle starp palikšanu Latvijā, vai tomēr došanos studēt ārpus Latvijas robežām ir katra paša ziņā. Ja studējot ir svarīgs augstskolas reitings, tad lieliska izvēle varētu būt Tartu Universitāte, jo tā atrodas netālu, un ir visaugstāk novērtētā Baltijas valstu augstskola (atrodas 54. vietā eiropā). Taču gala izvēle ir jāizdara pašam, jo katrs ir pats savas laimes kalējs.

Studējot augstskolās, studenti aizvien biežāk aizdomājas par to, kādas būtu mācības kādā no ārzemju augstskolām. Daudzi, iespējams, turpina mācības Latvijā tikai tāpēc, ka nevēlas pamest savu ģimeni un draugus, pat nezinot, ka pastāv studentu apmaiņas programmas, kuru laikā var iegūt pieredzi ārzemju augstskolās un uzzināt, kādas ir studijas ārpus Latvijas robežām. Tomēr studentu apmaiņas programmas ar iespēju studēt ārvalstīs kļūst arvien populārākas. Ir pieejamas vairākas apmaiņas programmas, bet populārākā no tām ir Erasmus.

Programma Erasmus nosaukta viduslaiku Eiropas humānista Erasma (Desiderius Erasmus 1466- 1536) vārdā. Izcilais holandiešu domātājs dzīvoja un mācīja vairākās Eiropas valstīs un viņa darbi, kuru vidū ir arī slavenais „Muļķības slavinājums”, atstāja paliekošu ietekmi uz izglītības un akadēmiskās domas attīstību Eiropā. Programmu izveidoja un vada Eiropas Komisija. Erasmus apvieno EK izglītības iniciatīvas, un savukārt pati ir daļa no ES Mūžizglītības programmas (Lifelong Learning Programme 2007-2013). Ar Erasmus palīdzību augstskolu studenti var mācīties citu valstu augstākajās mācību iestādēs. Erasmus nozīmē divas paralēlas studentu apmaiņas plūsmas. Viena programmas plūsma darbojas Eiropas Savienības mērogā, bet otra, ar nedaudz garāku nosaukumu Erasmus Mundo, organizē studentu apmaiņu visā pasaulē. Programma dod iespēju studentiem mācīties citu valstu augstskolās, nezaudējot diploma iegūšanai paredzēto laiku savā augstskolā. Apmaiņas mācību laiks var būt no trīs mēnešiem līdz vienam gadam. Lai pieteiktos Erasmus programmā jābūt augstskolas studentam plūsmā, kuras beidzēji iegūst vai nu diplomu, vai zinātnisko grādu. Pieteikties var tie studenti, kas sekmīgi pabeiguši pirmo kursu. Apmaiņas studentiem nav jāmaksā mācībmaksa citas valsts augstskolā un viņi var arī pieprasīt Erasmus pabalstu papildus izdevumu segšanai. Pieteikties var savas augstskolas ārējo sakaru nodaļā, Akadēmisko Programmu aģentūrā un Eiropas Komisijas Pārstāvniecībā.

Visbiežāk uzdotākais jautājums cilvēkam, kurš vēlas studēt un iegūt izglītību.

Pats galvenais ir jādomā ko tu pats vēlies, nevis ko tev iesaka darīt citi, jo tā ir tava izglītība, tava topošā karjera, tavi mērķi ko tu vēlies sasniegt un beigu beigās tava nākotne, kurai tu liec pamatus. Sākumā jānovērtē pašam savas intereses, kas tevi interesē viss labāk ,kas tev padodas, kādas specialitātes tevi piesaista, jānovērtē savas paša stiprās puses, jo tikai tādā jomā, kas cilvēkam pašam patīk, viņš mācīsies un strādās ar pilnu atdevi, sasniedzot labus rezultātus, un gūs gandarījumu pats sev, par sevis sasniegto. Uzskatu, ka izglītība ir ļoti svarīga, it īpaši tādā valstī kā Latvija tā ieņem ļoti lielu nozīmi cilvēku dzīvē, ne tikai, lai tev būtu diploms rokā, bet ,lai tu spētu šo diplomu – sevis iegūto specialitāti pielietot dzīvē tā, lai tu varētu izveidot stabilu dzīvi un nodrošināt sev ekonomisko labklājību .Augstskola katram cilvēkam jāizvēlas attiecīgi izvēlētajai studiju programmai, ko cilvēks vēlās studēt.

Jāizvērtē visi augstskolu piedāvājumi, lai nonāktu pie īstā, sev atbilstošā, un lēmums jāapsver ļoti kārtīgi un jāpārdomā vai tas tiešām ir tas ko tu vēlies, lai vēlāk, kad jau esi sācis studijas nenāktos nožēlot un apsvērt domu par studiju pārtraukšanu!

Protams, izvēloties augstskolu vajadzētu painteresēties par šīs iestādes atsauksmēm, un, protams, uzzināt vairāk informāciju par konkrēto iestādi.

Ja viss apmierina, tad pieņemt lēmumu un ar prieku uzsākt studijas!

Cilvēki izvēlas studēt tāpēc, ka viņi to vēlas paši. Cilvēki vēlas iegūt nepieciešamās zināšanas savai tālāk izvēlētajai profesijai, tādejādi saprot, ka izglītība ir vajadzīga.

Pareizi, vai nepareizi – izvēlēties augstskolu , nav viegli, ir jāzina konkrēti ko tu vēlies ,ja tu zināsi ko tu vēlies studēt , zināsi, un būsi sapratis kādus mērķus tu pats sev vēlies uzstādīt un sasniegt tad augstskolas izvēle tev grūtības nesagādās.

Priekšrocības augstskolās ir tādas, ka nekad nav par vēlu mācīties un iegūt jaunas zināšanas. Mācīties ,attīstīties un izglītoties.

Pēc augstskolas beigšanas Latvijā , liekākā daļa augstskolu ir sadarbībā ar tālākām mācībām ārzemēs, ar Latvijas augstskolu diplomiem cilvēki var arī izvēlēties tālāk studēt ārzemēs un iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Katram cilvēkam ir sava izvēle, kā izvēlēties sev piemērotāko augstskolu un studiju programmu, vai nu Latvijā vai nu ārzemēs. Galvenais, lai cilvēki saprastu, ka izglītība tiešām ir svarīga, ne jau kādam citam viņa dod labumu ,bet pašam sev!

Skolu beidzēji pašlaik pēta mācību iestāžu katalogus, apmeklē universitāšu un koledžu mājas lapas, iztaujā pazīstamus studentus. Un izvēle ir izdarīta – par mācību iestādi atsauksmes ir labas, studiju programma interesanta, bet pēc diviem trim gadiem var izrādīties, ka iegūtais diploms Latvijā faktiski nav leģitīms.
Tik daudz laika un spēku būs iztērēts velti un tikai tāpēc, ka savulaik abiturients nepainteresējās, vai augstskola kopumā un tās programmas atsevišķi ir ieguvušas valsts atzinumu.

Konkrēti jautājumi
Par ko jājautā uzņemšanas komisijai pirmkārt? Protams, par licenci un akreditāciju. Visām Latvijas universitātēm un koledžām jābūt licencei, tāpat licencei jābūt arī visām ārzemju augstskolām un to filiālēm, ja tās veic pasniegšanas darbību mūsu republikā. Iestāšanās augstskolā, kurai nav tiesību uz legālu darbību, radīs ne tikai veltu naudas un laika šķiešanu, bet arī to nepatīkamo faktu, ka jūs iegūsiet diplomu, kas Latvijā nav atzīts. Bez tam pagrīdes universitātes un koledžas nesaista nekādas saistības – tās var slēgt jebkurā momentā. Mācību maksu jums neatgriezīs, tāpat neviena cita augstskola jūsu izglītības programmu neapbeigs. Tikai licencētām augstskolām ir savstarpējas vienošanās šajā sakarībā.
Neatkarīgi no pašām Latvijas augstskolām un koledžām, licencei ir jābūt arī visām to mācību programmām. Tas ir nepieciešams programmas darbības uzsākšanai. Bez tam programmām ir nepieciešama akreditācija, kas garantē kvalitāti. Ja programma ir jauna, tā var būt akreditēta gadu pēc tās parādīšanās izglītības pakalpojumu tirgū. Universitātes vai koledžas akreditācija – tas ir nopietns pārbaudījums, tās darbības termiņš – 2 gadi vai 6 gadi. Tikai tās valsts augstskolu programmas, kuras darbojās līdz 2000. gada 24. decembrim, ir ieguvušas beztermiņa akreditāciju.
Ja kaut kāda mācību programma vairākkārt ir ieguvusi akreditāciju uz īsu termiņu – tas var liecināt, ka ārzemju eksperti ne pārāk augsti vērtē piedāvāto kursu. Par to būtu jāpadomā.
Pilnu informāciju par visu augstskolu un koledžu licencēm un akreditāciju var atrast Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājas lapā internetā www.aiknc.lv. Tomēr diemžēl pēdējā laikā šī mājas lapa darbojas ļoti slikti. Tāpat kā Izglītības ministrijas mājas lapa, kurā atrodamas ziņas par Latvijas augstākajām mācību iestādēm. Vieglāk nepieciešamo informāciju iegūt katras augstskolas mājas lapā atsevišķi.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Kad tika uzsākta visu augstskolas programmu sadalīšana bakalaura/maģistra un profesionālajās programmās, tad princips bija tāds: bakalauri un maģistri gatavojas zinātniskajai darbībai, bet profesionālajās programmās augstskolās un koledžās tiks sagatavoti speciālisti – praktiķi republikas „tautsaimniecībai”.
Dažās augstskolās, piemēram, RTU, notiek zināms sajaukums – tā pirmais profesionālās izglītības līmenis tiek pielīdzināts bakalaura līmenim, bet otrais – maģistra.
Tomēr klasiskajā izpratnē pirmo profesionālo līmeni students iegūst pēc 2 – 3 apmācības gadiem (nepilna augstākā izglītība), otro līmeni – vēl pēc 2 gadiem (pabeigta augstākā izglītība).
Tātad, bakalaura un pilnu profesionālo izglītību var iegūt, kā likums, četru – dažreiz 3,5 gadu laikā, bet nekādā gadījumā divu gadu laikā, kā tagad tas tiek apgalvots reklāmā, kura daudzkārt tiek raidīta TV un radio. Divus vai trīs gadus ilga apmācība koledžā dod vienīgi pirmo augstākās izglītības pakāpi un absolventi var strādāt, piemēram, par juristu vai ekonomistu palīgiem, bet nekādā ziņā par pilntiesīgiem juristiem vai ekonomistiem.
Akadēmiskajā maģistratūrā jāstudē 1 – 2 gadi, profesionālajā maģistratūrā – 1 gads. Izņēmums ir medicīnas programmas – tur studiju laiks ir daudz ilgāks. Absolventiem – maģistriem, kuri nolēmuši studēt doktorantūrā, jāmācās vēl 3 – 4 gadi.

Kāpēc tas jāzina?

Pagājušajā gadā Augstākā ekonomikas skola „Rimpak Livonija” zaudēja licenci agrāk, nekā visi studenti paspēja iegūt diplomu. Tāpat daudz problēmu bija arī studentiem – juristiem, kuri savu izglītību ieguva Augstākajā sociālo tehnoloģiju skolā, kad juridiskajai programmai beidzās akreditācijas termiņš.
Tikai augstskola ar licencētām un akreditētām programmām sniedz studentam iespēju iegūt bankas aizdevumu mācību apmaksai un beigu beigās iegūt diplomu ar LR ģerboni, kas atzīts kā Latvijā, tā arī citās valstīs, ar kurām mūsu republikai noslēgti sadarbības līgumi. Piemēram, daudzās specialitātēs Latvijas diplomi tiek atzīti Krievijā. Bet Lielbritānijā vispār netiek izskatīti diplomi, ja uz tiem nav valsts ģerboņa.

Vācijas universitātes atrodas trešajā vietā pēc popularitātes ārzemju studentu vidū. Tomēr būtisko izglītības sistēmu atšķirību dēļ ne visu valstu skolu absolventi uzreiz var iestāties Vācijas augstskolā. Piemēram, agrāk skolēni Krievijā mācījās par trim gadiem mazāk nekā ģimnāzisti Vācijā. Tagad Krievijas skolas ir pārgājušas uz 11 gadīgo pilno vidējo izglītību, bet Vācijā, tieši pretēji, tiek ieviesta 12 gadus ilga apmācība skolā. Tomēr kompensēt iztrūkstošos mācību gadus, lai iestātos Vācijas augstskolā, Krievijas skolēni var uz pirmsaugstskolas sagatavošanas koledžas (Studienkolleg) apmeklēšanas rēķina.

Lasīt tālāk

Anglijas koledžas – pasaulē vecākās izglītības iestādes, gadsimtiem vecas tradīcijas, gadsimtiem slīpēta izglītības sistēma un labākās akadēmiskās zināšanas.

Anglijas koledža – dzīvošana multikulturālā vidē, patstāvīgums un uzskatu neatkarība, fiziskās un garīgās attīstības iespējas.

Anglijas koledža – tiekšanās uz to vai citu priekšmetu noteikšana, potenciāla atklāšana, talanta attīstība un draudzības saites, kas paliek uz visu mūžu.

Anglijas koledža – labākās Eiropas izglītības tradīcijas, sagatavošanās iestājai universitātē, nepārtraukta valodu prakse un pilna iegrimšana valodu vidē.

Lasīt tālāk

Koledžas piedāvā profesionāli orientētas augstākās izglītības programmas. Tai laikā, kad citās valstīs līdzīgas programmas var piedāvāt universitātes. Dānijā tā ir specializēto koledžu privilēģija. Ļoti bieži tādi institūti ir iesaistīti teorētiskajā un praktiskajā darbā, daudzi no tiem piedalās starptautiskajā sadarbībā.

Lasīt tālāk