Eiropas labākās augstskolas

Ikvienam pamatskolas vai vidusskolas absolventam ir aktuāls jautājums, ko darīt tālāk. Daži par to sāk domāt laicīgi, bet daži to atliek uz pēdējo brīdi. Bet kura tad īsti skaitās tā labākā augstskola Latvijā vai pat Eiropā? Ikviens vēlas nonākt labā vietā un vēlāk nenožēlot savu izvēli.

Izvērtējot statistikas datus par 2010. gadu var nonākt pie secinājuma, ka augstskola, kas Eiropā ir pirmajā vietā, pasaules mērogā ieņem tikai 22. vietu. Tātad kaut kur aiz Eiropas robežām ir vēl labākas un elitārākas skolas. Taču pārliecinošu pirmo vietu iegūst neviena cita kā Kembridžas augstskola (University of Cambridge), kura atrodas Lielbritānijā. Pagājušogad tai apritēja 800. pastāvēšanas gads. Šī skola ir pārliecinošs līderis attiecībā pret pārējām Eiropas augstskolām. Tā sevī ietver 31 koledžu un 150 fakultātes, kā arī citas izglītību veicinošas institūcijas.

Kā nākošais sarakstā tiek pārstāvēts Šveices Federālais Tehnoloģiju Institūts Cīrihē (Swiss Federal Institute of Technology ETH Zürich). Tajā tiek pārstāvētas vairāk kā 40 bakalaura un maģistra studiju programmas dažādās zinātnēs.

Visvairāk pārstāvētā valsts augstskolu topa augšgalā ir Lielbritānija, jo Šveices Institūtam seko Oksfordas un Edinburgas augstskolas (University of Oxford and University of Edinburgh). Oksfordas Universitāte jau izsenis ir konkurējusi ar Kembridžas Universitāti, jo pirms vairākiem simtiem gadu daļa skolotāju pameta Oksfordu, lai dibinātu jaunu Universitāti – Kembridžas Universitāti. Oksfordas Ķīmijas fakultāte ir lielākā rietumu pasaulē. Edinburgas Universitāte sevī ietver 3 koledžas, kas ir aptuveni 22 mācību iestādes: mākslas, ekonomikas, bioloģijas zinātņu uc. skolas.

Ir patīkami apzināties, ka nav jābrauc uz Rietumeiropu, lai iegūtu augsta līmeņa izglītību. Tepat Somijā atrodas Helsinku Universitāte (University of Helsinki). Tā ir vecākā un lielākā Somijas universitāte ar 11 fakultātēm, kurās pasniedz viņuprāt visas svarīgākās studiju programmas izņemot biznesa vadību, mākslu un tehnoloģijas.

Vēl kāda īpaša augstskola ir Londonas Koledžu Universitāte (University College London). Tā ir pirmā augstskola, kurā pirms 80 gadiem netika šķiroti studēt gribētāji pēc reliģiskās piederības, sociālā statusa vai rases. Tika pieņemtas gan sievietes, gan vīrieši. Šeit var iegūt izglītību visdažādākajās studiju programmās.

Kā pēdējo no topa augšgala pieminēšu Vīnes Universitāti (Universität Wien). Tā ir lielākā universitāte Centrālajā Eiropā, kā arī tā bija pirmā universitāte, kurā programmas tiek pasniegtas vācu valodā. Šeit var apgūt kādu no 179 studiju programmām vienā no 18 fakultātēm.

Bet mūs taču interesē arī Latvijas augstskolu reitings uz Eiropas augstskolu fona. Labāko Eiropas augstskolu top 500 Latvijas Universitāte ieņem godpilno 416. vietu, bet uz pasaules augstskolu fona – tikai 1004. vietu. Šajā jomā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši mūs ir apsteiguši. Viļņas Universitāte (University of Vilnius), Kauņas Tehnoloģiju Universitāte (Kaunas University of Tehnologies), Tallinas Tehnoloģiju Universitāte (Tallin Technological University) un Tartu Universitāte (Tartu University) ir novērtētas daudz augstāk un ierindojas attiecīgi daudz augstākās vietās.

Var secināt, ka Eiropā ir daudz labu un pretimnākošu augstskolu, kuras piedāvā dažnedažādas studiju programmas gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora grāda ieguvei. Izvēle starp palikšanu Latvijā, vai tomēr došanos studēt ārpus Latvijas robežām ir katra paša ziņā. Ja studējot ir svarīgs augstskolas reitings, tad lieliska izvēle varētu būt Tartu Universitāte, jo tā atrodas netālu, un ir visaugstāk novērtētā Baltijas valstu augstskola (atrodas 54. vietā eiropā). Taču gala izvēle ir jāizdara pašam, jo katrs ir pats savas laimes kalējs.

Pievienots Eiropas koledžas 27.09.2010. Nav komentārus.

Studentu apmaiņas programmas

Studējot augstskolās, studenti aizvien biežāk aizdomājas par to, kādas būtu mācības kādā no ārzemju augstskolām. Daudzi, iespējams, turpina mācības Latvijā tikai tāpēc, ka nevēlas pamest savu ģimeni un draugus, pat nezinot, ka pastāv studentu apmaiņas programmas, kuru laikā var iegūt pieredzi ārzemju augstskolās un uzzināt, kādas ir studijas ārpus Latvijas robežām. Tomēr studentu apmaiņas programmas ar iespēju studēt ārvalstīs kļūst arvien populārākas. Ir pieejamas vairākas apmaiņas programmas, bet populārākā no tām ir Erasmus.

Programma Erasmus nosaukta viduslaiku Eiropas humānista Erasma (Desiderius Erasmus 1466- 1536) vārdā. Izcilais holandiešu domātājs dzīvoja un mācīja vairākās Eiropas valstīs un viņa darbi, kuru vidū ir arī slavenais „Muļķības slavinājums”, atstāja paliekošu ietekmi uz izglītības un akadēmiskās domas attīstību Eiropā. Programmu izveidoja un vada Eiropas Komisija. Erasmus apvieno EK izglītības iniciatīvas, un savukārt pati ir daļa no ES Mūžizglītības programmas (Lifelong Learning Programme 2007-2013). Ar Erasmus palīdzību augstskolu studenti var mācīties citu valstu augstākajās mācību iestādēs. Erasmus nozīmē divas paralēlas studentu apmaiņas plūsmas. Viena programmas plūsma darbojas Eiropas Savienības mērogā, bet otra, ar nedaudz garāku nosaukumu Erasmus Mundo, organizē studentu apmaiņu visā pasaulē. Programma dod iespēju studentiem mācīties citu valstu augstskolās, nezaudējot diploma iegūšanai paredzēto laiku savā augstskolā. Apmaiņas mācību laiks var būt no trīs mēnešiem līdz vienam gadam. Lai pieteiktos Erasmus programmā jābūt augstskolas studentam plūsmā, kuras beidzēji iegūst vai nu diplomu, vai zinātnisko grādu. Pieteikties var tie studenti, kas sekmīgi pabeiguši pirmo kursu. Apmaiņas studentiem nav jāmaksā mācībmaksa citas valsts augstskolā un viņi var arī pieprasīt Erasmus pabalstu papildus izdevumu segšanai. Pieteikties var savas augstskolas ārējo sakaru nodaļā, Akadēmisko Programmu aģentūrā un Eiropas Komisijas Pārstāvniecībā.

Pievienots Eiropas koledžas 27.09.2010. Nav komentārus.

Pirmsaugstskolas sagatavošanas koledža Vācijā

Vācijas universitātes atrodas trešajā vietā pēc popularitātes ārzemju studentu vidū. Tomēr būtisko izglītības sistēmu atšķirību dēļ ne visu valstu skolu absolventi uzreiz var iestāties Vācijas augstskolā. Piemēram, agrāk skolēni Krievijā mācījās par trim gadiem mazāk nekā ģimnāzisti Vācijā. Tagad Krievijas skolas ir pārgājušas uz 11 gadīgo pilno vidējo izglītību, bet Vācijā, tieši pretēji, tiek ieviesta 12 gadus ilga apmācība skolā. Tomēr kompensēt iztrūkstošos mācību gadus, lai iestātos Vācijas augstskolā, Krievijas skolēni var uz pirmsaugstskolas sagatavošanas koledžas (Studienkolleg) apmeklēšanas rēķina.

Lasīt tālāk

Pievienots Eiropas koledžas 01.07.2010. Nav komentārus.

Kas tas ir Anglijas Koledža?

Anglijas koledžas – pasaulē vecākās izglītības iestādes, gadsimtiem vecas tradīcijas, gadsimtiem slīpēta izglītības sistēma un labākās akadēmiskās zināšanas.

Anglijas koledža – dzīvošana multikulturālā vidē, patstāvīgums un uzskatu neatkarība, fiziskās un garīgās attīstības iespējas.

Anglijas koledža – tiekšanās uz to vai citu priekšmetu noteikšana, potenciāla atklāšana, talanta attīstība un draudzības saites, kas paliek uz visu mūžu.

Anglijas koledža – labākās Eiropas izglītības tradīcijas, sagatavošanās iestājai universitātē, nepārtraukta valodu prakse un pilna iegrimšana valodu vidē.

Lasīt tālāk

Pievienots Eiropas koledžas 01.07.2010. Nav komentārus.

Izglītība Dānijas koledžās

Koledžas piedāvā profesionāli orientētas augstākās izglītības programmas. Tai laikā, kad citās valstīs līdzīgas programmas var piedāvāt universitātes. Dānijā tā ir specializēto koledžu privilēģija. Ļoti bieži tādi institūti ir iesaistīti teorētiskajā un praktiskajā darbā, daudzi no tiem piedalās starptautiskajā sadarbībā.

Lasīt tālāk

Pievienots Eiropas koledžas 01.07.2010. Nav komentārus.