Augstskolas Latvijā
Pēc vidusskolas absolvēšanas katram no mums pienāk brīdis, kad jāizvēlās , kur turpināt mācīties. Tas ir svarīgs lēmums, jo tas vairāk vai mazāk ietekmē mūsu turpmāko dzīvi. Ir vairākas iespējas, kur un kā iegūt augstāko izglītību.
Latvijā ir iespējam apgūt visdažādākās profesijas, sākota ar pamatspecialitātēm, beidzot ar ļoti šauri orientētiem speciālistiem. Latvijas profesiju klasifikatorā ir ietvertas vairāk par 4000 profesijām, no kurām Latvijā var apgūt lielāko daļu. Latvijā ir izveidojušās labas tradīcijas dažās nozarēs, kurās apmācītie speciālisti ļoti augstu kotējas arī ārpus Latvijas robežām, tā, piemēram, Latvijā sagatavo spēcīgus speciālistus gan militārajā, gan medicīnas nozarēs. Latvijā ir 6 univresitātes tipu augtskolas, 2 valsts tipa augstskolas, 13 neuniversitātes tipa augstskolas, 14 Juridisko personu dibinātās neuniversitātes tipa augstskolas.
Latvijas vecākā universitāte ir Latvijas Universitāte, kas dibināta 1919. gada 28. septembrī. Daugavpils Universitāte ir otra lielākā universitāte Latvijā. Latvijā ir viens no pasaulē lielākajiem rādītājiem studējošo skaitā uz 10 000 iedzīvotājiem, un tas sasiedz 552 studējošos.
Augstskolas iedalās universitātes tipa un neuniversitātes tipa augstskolās. Universitātes tipa augstskolas ir tās, kurās izglītība orientēta uz zinātnisko un pētniecības darbu zinātņu nozarēs, tādēļ tās īsteno akadēmiskās izglītības programmas un ar tām saistītas profesionālās programmas. Neuniversitātes tipa augstskolas ir tās, kurās studijas orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvei. Šādās augstskolās tiek veikti pētījumi atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības vai mākslas jomās.
Koledžā iespējams apgūt tikai 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas, kamēr augstskolā bez iepriekšminētajām iespējams apgūt arī 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas vai akadēmiskās augstākās izglītības programmas. Tā kā koledžas piedāvā tikai 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību, studiju ilgums parasti ir divi, reizēm trīs gadi, savukārt augstskolas akadēmiskajām programmām tas ir trīs līdz četri gadi. Ja ir vēlme apgūt arī otrā līmeņa augstāko izglītību, jārēķinās ar vēl diviem mācību gadiem.
Augstskola un koledža atšķiras ar studiju saturu. Koledžas ir tendētas uz profesionālo zināšanu ieguvi, nevis zinātniskiem pētījumiem. Koledžas tipa izglītību cenšas iegūt tie, kuri vairāk orientēti uz praktisko darbību un pēc iespējas ātrāk vēlas uzsākt darba gaitas. Ja students grib padziļināt savas profesionālās zināšanas, viņš var apgūt 2. līmeņa profesionālo izglītību augstskolā. Augstskolā students var apgūt arī akadēmiskās zināšanas, pēc kuru apguves viņš iegūst 5. līmeņa augstāko izglītību un var iesaistīties darba tirgū vai turpināt zinātniskas ievirzes darbību, studējot doktorantūrā. Doktorantūrā var studēt arī pēc 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības iegūšanas.